Pēdējā laikā vairāk atkal klausos PV.. Nezinu gan, vai tas ir Preiļu koncerta iespaidā vai vienkārši noskaņojums tāds.. vai visdrīzāk abi kopā :)
Šodien man topā PV albums Veronika..
Tik sen nebija klausīts, ka tagad šķiet esmu kādā citā laikā atkal nokļuvusi. Atceros, ka tieshi Suburbīja bija viena no mīļākajām dziesmām iekš šī albuma - vārdi patīk ;)
Kaut gan visas tur tādas tiešām izdevušās :)
(Dziedam līdz...)
Vēl,
Tik daudz ir manī tā
Par ko ar Tevi spriest,
Tik ļoti, ļoti daudz, bet Tu vienmēr izvairies.
Un kad mans mērs ir pilns,
Pat pāri malām iet,
Es ļoti lūdzu: “Mani nekaitiniet,
Bet saprotiet, un piedodiet, ja nevariet”.
Jā,
Un tad es saku: “STOP,
man visa kā ir gana, iet visi mani pulksteņi, un visi viņi zvana,
Es jūtos nu tik labi,
kā juties nav neviens, vien Tavas skumjās acis mani
APBĒDINA”.
Es apstājos, es kautrējos
Tev pieiet klāt, ar Tevi parunāt.
Es necīnos, es atsakos,
Tevi mierināt, pie sevis pieradināt.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
1 komentārs:
rii patiik tas albuums :) :)
Ierakstīt komentāru