I live in the sky and
there are many flowers in my land...

Lido!

I believe I can fly!

Mana baltā skola...

Šī skoliņa bija, ir un būs superīgākā skola, kādu vien es esmu redzējusi :)

Un bija dikten feini satikt skolotājus un bijušos biedrus salidojumā!
Un bija dikten feini paskatīties, kas jauns noticis skolā!



Pa daudziem gadiem beidzot skolai izveidots arī īpašs simbols - karogs :) Tāds skaists! Autors - manas klases audzinātāja ;) Chakli pastrādājusi!

Lai nu kā - šī ir skola, kur gribas atgriezties atkal un atkal!!!

Pilsoņa pienākumu nepildīšana

:D Kā jau noprast no virsraksta... referendumā par Saeimas atlaišanu (gluži tāpat kā aptuveni, man šķiet, kādi 60% balsstiesīgo) es nepiedalījos.


Man par šo jautājumu vispār ir savs viedoklis, kas nesakrīt ar vairumu tautas. (ak, es nodevēja :D)

Un tāpēc varbūt labi vien ir, ka pase palika mierīgi guļam manas mugursomas kabatā, kamēr es tinos atmiņu virpulī savas mīļās skolas salidojumā :)


Punkts. :D

Suburbija

Pēdējā laikā vairāk atkal klausos PV.. Nezinu gan, vai tas ir Preiļu koncerta iespaidā vai vienkārši noskaņojums tāds.. vai visdrīzāk abi kopā :)


Šodien man topā PV albums Veronika..

Tik sen nebija klausīts, ka tagad šķiet esmu kādā citā laikā atkal nokļuvusi. Atceros, ka tieshi Suburbīja bija viena no mīļākajām dziesmām iekš šī albuma - vārdi patīk ;)
Kaut gan visas tur tādas tiešām izdevušās :)



(Dziedam līdz...)

Vēl,
Tik daudz ir manī tā
Par ko ar Tevi spriest,
Tik ļoti, ļoti daudz, bet Tu vienmēr izvairies.
Un kad mans mērs ir pilns,
Pat pāri malām iet,
Es ļoti lūdzu: “Mani nekaitiniet,
Bet saprotiet, un piedodiet, ja nevariet”.
Jā,
Un tad es saku: “STOP,
man visa kā ir gana, iet visi mani pulksteņi, un visi viņi zvana,
Es jūtos nu tik labi,
kā juties nav neviens, vien Tavas skumjās acis mani
APBĒDINA”.
Es apstājos, es kautrējos
Tev pieiet klāt, ar Tevi parunāt.
Es necīnos, es atsakos,
Tevi mierināt, pie sevis pieradināt.